brugis.jpg
Bruģa klājums
ar akmens dekoriem

 

Granīta joslas padara bruģa klājumu vizuāli interesantāku. Bet šāda klājuma izveide ir sarežģītāka nekā klasisks bruģējums no viendabīga izmēra betona plātnēm.

Šajā gadījumā bruģējums veidots ne tikai no diviem atšķirīga biezuma materiāliem, bet apvieno arī divas pēc noslodzes atšķirīgas zonas – atpūtas un iebrauktuves. Projektā tiek izmantoti divu atšķirīgu biezumu klājuma elementi – tipveida 6 cm biezas betona plātnes un 14 cm (!) augsti dabīga granīta kluči. To ieklāšana ģeometriski precīzā rakstā un vienotā virsmas līmenī ir mazliet sarežģītāks uzdevums, kas prasa papildu rūpību. Bet projekts līdz ar to ir arī interesantāks, labi atklāj bruģēšanas darbu aizkulises.

Priekšdarbi – pamatnes sagatavošana – šeit netika īpaši fotografēti, ir vien dažas bildes no procesa. Bet nevaram izlaist pamatprincipu aprakstu, jo pamatne nosaka bruģa klājuma kvalitāti, nestspēju ilgtermiņā. Tipveida pamatnes biezums zem iebrauktuves parasti ir 40–50 cm atkarībā no grunts sastāva apakšā. Mazliet plānāks, ja stabila smilts, kas labi drenējas, biezāks, ja smilšmāls vai pat tīrs māls, kas kavē ūdens drenāžu. Beidzamajā gadījumā veido biezāku apakšējo kārtu no rupjas grants – vismaz 30 cm biezu. Šī rupjā grants kārta kalpo kā sava veida akumulators, kur patverties ūdenim, kamēr tas lēnām drenējas cauri mālainai gruntij (un vienlaikus žūst arī uz augšu). Smilšainas grunts gadījumā var iztikt ar plānāku, mazākas frakcijas grants pamatni.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
iebrauktuve.jpg
Skaisti zaļa iebrauktuve

 

Ar šķembām nokaisīta iebrauktuve ir lēta, labi drenējas, bet no tādas grūti tīrīt sniegu ziemā. Bruģis labi izskatās, bet izmaksā salīdzinoši padārgi un reizēm rada problēmas ar lietusūdens ātru drenāžu. Lūk, alternatīva: no zāliena režģiem izveidota iebrauktuve, kas teicami drenējas un kādus 6–7 mēnešus priecēs acis ar patīkamu zaļumu.

 

Zālienu nostiprinošu režģi nevar vienkārši nolikt zemē, pārkaisīt ar melnzemi un iesēt zāli. Režģim nebūs nekāda efekta, jo bez stingras pamatnes zem auto riteņiem tas iegrims zemē. Visticamāk, režģis sāks lūzt no deformācijas, un, pat ja izturēs riteņu slodzi, virsma būs nelīdzena. Režģim nepieciešama stingra pamatne apakšā, gluži kā zem bruģējuma. Veidojot pamatni, jāievēro daži papildu knifi, kas attiecas tieši uz zāles augšanu. Taču pirmie priekšdarbi – pamatnes bedres izveide – gluži kā bruģa variantā. 

Nostiprināt apmales ir vērts jebkāda veida iebrauktuvei. Betona pēdā nostiprinātie apmales bloki satur izbūvēto iebrauktuves pīrāgu pret izspiešanos sānu virzienā. Savstarpēji saāķētais zāliena režģa klājums principā nevar sākt peldēt, taču pakāpeniski var izspiesties balstkārtas grants, vājinot pamatnes atbalstu un izraisot nevēlamas deformācijas. Betona pēdas armējumam izmantojam sintētiskās mikroškiedras, ko piejaucam javai.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

noteka.jpg
Pret peļķēm iebrauktuvē

 

Ūdens peļķes uz piemājas bruģējuma gan traucē brīvi pārvietoties, gan apdraud tuvumā esošās būvkonstrukcijas. Ūdeni aizvadīt prom palīdzēs bruģējumā iebūvētas notekas renes.

 

Buģējums principā nav ūdensnecaurlaidīgs un drenējas dabiski – ūdens sūcas cauri šuvēm, lai cik stipri būtu sablietētas smiltis tajās. Bet vietām tas notiek pārlieku lēni. Visticamāk, ir pieļauta kļūda bruģa klājuma izveides procesā, un tam nav izveidots atbilstošs kritums – 2–3 cm uz tekošo metru virzienā prom no ēkām. Vai arī kritums ir, bet ūdens peļķes uzkrājas bruģējuma un ielas asfalta seguma salaiduma vietā... Jebkurā gadījumā, ūdens, kas nenotek un uzkrājas peļķēs kļūst par kaitinošu šķērsli lietainās dienās. Un tas ir potenciāls drauds bruģējuma pamatnei, kam konkrētajā peļķes vietā ar laiku draud izskalošana, iegrimšana. Ja peļķes veidojas blakus jebkādas ēkas pamatiem, tas ir drauds arī tiem. Nav noslēpums, ka ūdens ir kaitnieks, un, ja tam talkā nāk ziemas sals, sekas var būt postošas.

Lai uzstādītu notekas reni, jāatjauc bruģa klājums vismaz trīstik platā joslā kā uzstādāmā rene. No pamatnes jāizgrābj balstkārtas smiltis un arī 5 vai vairāk centimetri no grants kārtas. Projekts ir vienkāršs, ja bruģakmeņi ieklāti taisnās rindās kā mūsu piemērā. Bet, ja klājums ir dekoratīvi slīpā rakstā, bruģējuma atjaunošana salaidumā abpus notekas renei var kļūt ārkārtīgi sarežģīta. Tad racionālāk būtu izjaukt lielāku laukumu un renovēt pamatni, izveidojot vajadzīgo kritumu un galu galā iztiekot bez notekas renes.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
jumts.jpg
Uzlabojam garāžu

 

Garāžas vecais bitumena jumta segums savu laiku bija nokalpojis, un pēc vairākkārtējas plaisu lāpīšanas tika nolemts uzklāt jaunu segumu. Izvēle krita uz metāla loksnēm.

 

Parasti, mainot jumtu, veco jumta segumu ņem nost, tad pielāgo apakšklāju un latojumu jaunā seguma prasībām, ja vien neizmanto tādu pašu segumu kā iepriekš. Bet tas ne vienmēr jādara. Šajā gadījumā vecais bitumena segums kalpos kā hidroizolējoša starplika. Bet jauno segumu nevar likt tieši uz vecā – noteikti jāizveido gaisa šķirkārta ventilācijai. Proti, virs vecā jumta seguma jāuzstāda latojums, pie kura stiprināt jauno. Ieguvumi no šāda dubultjumta būs vairāki. Pirmkārt, gaisa šķirkārta kalpos kā izolējošs slānis, un garāžā būs labāks mikroklimats, jo metāla jumts vasaras saulē stipri uzkarst. Otrkārt, zem metāla jumta veidosies kondensāts, bet vecais segums neļaus tam pilēt garāžas telpā, kamēr tas izžūs dabiskā ventilācijā. Treškārt, jumta seguma uzklāšana, neraujot nost veco bitumena segumu, būs vieglāka, prasīs mazāk laika. Lai arī abi segumi – bitumena un skārda – nepieder pie smagsvariem, kādi ir, piemēram, māla vai betona dakstiņi, pašsaprotami, ka jumta sijām un kopējai konstrukcijai jābūt ar atbilstošu nestspēju.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

vejkaste.jpg
Vējkastes izbūve

 

Vējkastes nosaukums jau pasaka, ka kastē jāļauj iekļūt vējam, tātad tai nav jābūt pilnībā noslēgtai. Bet spraugas jāatstāj pietiekami mazas, lai vējkastē nevarētu iekļūt nevēlami kukaiņi un iekārtot tur sev dzīvesvietas.

 

Turpinot “Dari Pats” maijā aizsākto rakstu sēriju par fasādes darbiem – no siltināšanas līdz dekoratīvajam apmetumam –, atliek vēl viens darbs, kas netiek pieskaitīts gluži fasādei, drīzāk – jumtam, bet to ērti paveikt pirms fasādes stalažu demontāžas. Runa ir par jumta vējkastes apšūšanu. Vējkasti taisām no ēvelētiem žoga dēļiem ar noapaļotām kantēm. Mūsu projektā izvēlējāmies dēļus bez spundes, jo šādu dēļu montāža ir ērtāka, it īpaši dažādos sarežģītos mezglos. Nepieciešamības gadījumā arī izjaukt tādu vējkasti var ātrāk un vieglāk. Prakse pierāda, ka šāda nepieciešamība rodas visai bieži. Piemēram, pēc laika saprotam, ka vējkastē nepieciešams iebūvēt kādu papildu gaismekli, izvilkt vadus elektrībai uz terases, kas tiek piebūvēta pēc gadiem, kondicionētāja uzstādīšanai un citos gadījumos. Tieši šā iemesla dēļ arī vējkastes dēļu stiprināšanai izmantojam skrūves, nevis naglas. Ar naglu pistoli darbs, protams, veiktos ātrāk, bet ērtā izjaukšana ir papildu ieguldītā laika vērta. Varbūt jau gatavos un līdz pēdējam sīkumam pārdomātos projektos vairs nav nepieciešams neko pārbūvēt vai pielabot, bet reti kurš var izplānot pilnīgi visu uzreiz. Bieži vien gribas ātrāk uzsākt būvniecību, un procesa gaitā arī rodas jaunas idejas.

Vairāk lasiet jaunajā numurā! 

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

daripats@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle