Jumta-logi.jpg
Gaisma caur jumtu

 

Jumta logs ir kā liels lego konstruktors, un loga montāža ir patiešām interesants darbs, salīdzinot ar neskaitāmiem citiem mājas būvdarbiem. Tas ir paveicams arī amatierim, taču ne paviršajiem vai steidzīgajiem. Darbs ir atbildīgs, un kļūdas cena liela. Tāpēc, ja izvēlaties to uzstādīt paša spēkiem, rūpīgi iepazīstieties ar ražotāja instrukciju, jo katram modelim ir savas mazās nianses.

Tā kā iekšpusē un ārpusē krietni atšķiras atskaites punkti, uzreiz būs grūti trāpīt ieplānotajā vietā ar milimetra precizitāti. Tāpēc darbs pie cauruma izveides jāveic vairākos posmos. Iecerētajā vietā ārpusē pajauc jumta segumu, līdz atsedzas jumta spāres. Izgriež vidū nelielu atveri līdz slīpajiem griestiem iekšpusē. No iekšpuses pārbauda, vai nav jāpielāgo uz vienu vai otru pusi. Tad varam ķerties pie īstā cauruma izveides.

Pērkot jumta logu, jums vajag izvēlēties savam jumta segumam atbilstošu pieslēguma komplektu. Jo montāža uz skārda, šindeļu vai dakstiņu, kā mūsu paraugā, jumta atšķiras. To ietekmē arī jumta spāru solis, apakšklāja materiāls. Piemēram, mūsu paraugā logs stiprinās pie jumta latojuma, bet citā variantā to stiprina pie OSB plātnēm, kas izmantotas apakšklājā... Ražotāji piedāvā detalizētas instrukcijas ikvienam jumta segumam un konstruktīvajam tipam. Jums atliek tikai rūpīgi izpētīt un sekot norādēm. Atbildīgākais darbs – rūpīgi hermetizēt visus blīvējumus. Ārpusē jānodrošina nokrišņu ūdens brīva notecēšana gar logu, lai tas neiekļūst jumta segumā. Iekšpusē jāatjauno tvaika izolācijas nepārtrauktība, lai mitrais iekštelpu gaiss nespiestos jumta siltinājumā.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
noteka.jpg
Lietusūdeņu noteku izbūve

 

Ar šķembām nokaisīta iebrauktuve ir lēta, labi drenējas, bet no tādas grūti tīrīt sniegu ziemā. Bruģis labi izskatās, bet izmaksā salīdzinoši padārgi un reizēm rada problēmas ar lietusūdens ātru drenāžu. Lūk, alternatīva: no zāliena režģiem izveidota iebrauktuve, kas teicami drenējas un kādus 6–7 mēnešus priecēs acis ar patīkamu zaļumu.

 

Lietusūdeņu novadīšanai var izmantot daudz un dažādas metodes. Tos var novadīt grāvī, zemē ieraktās tvertnēs vai akās, no kurienes lietusūdeņus uzsūc grunts. Var teritorijā ierakt drenāžas caurules ar kokosa apvalku un izveidot lietusūdeņu novadīšanas laukumu. Drenāžas caurules ir izgatavotas no plastmasas. Ūdens drenāžai tajās ir izveidoti caurumi. Savukārt, lai tie pārāk ātri neaizsprostotos ar zemi, apkārt ir izveidots kokosa apvalks, kas aiztur grunts iekļūšanu caurulē.

 

Tajā pašā laikā kokosa apvalks ļoti labi laiž cauri mitrumu. Vasarā lietusūdeņus var savākt virszemes tvertnēs un izmantot dārza laistīšanai. Lietusūdeņu novadīšanai zemē no salīdzinoši nelielām jumtu platībām var izmantot vien pāris nelielu tvertņu, piemēram, veļasmašīnas bunduļus vai puķu podus, bet notekcauruļu vietā uzlikt dekoratīvas ķēdes. Šajā numurā parādīsim, kā izveidot tradicionālu lietusūdeņu savākšanas noteksistēmu – ar jumta teknēm un notekcaurulēm jeb notekām. 

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

vartini.jpg
Vārtiņu anatomija

 

Iepriekš te stiepās parasts drāšu žogs. Tas bija neglīts, tāpēc saimnieki izaudzēja dzīvžogu un tad nojauca par traucēkli (kopt dzīvžogu) kļuvušo drāšu žogu. Bet palika tukša vārtiņu aile, kur nolēma izbūvēt dekoratīvu un masīvu koka konstrukciju. Lūk, kā tas notika...

 

Masīvkoka vārtiņu vērtne ir pamatīga un smaga, tāpēc tādai vajag vēl masīvākus stabus, kas stingri nostiprināti zemē. Un projekts sākas ar vertikālo nesošo detaļu sagatavošanu – sagatavojam stabus un arī vērtnes statņus. Šeit konstrukcija tiek būvēta no impregnētas priedes koksnes. Ieteicams izmantot labi izžāvētus kokmateriālus, jo, būvējot no svaigi zāģēta, mitra koka, notiks pamatīga konstrukcijas deformēšanās, koksnei izžūstot.

Atslēgas elements jebkurā smagākā koka vārtu rāmja vērtnē – diagonāls šķērsenis. Tas nostiprina rāmi pret deformēšanos un izvirzītās malas sēšanos no pašas vērtnes svara, daļēji pārnesot slodzi uz eņģu pusi. Bet pievērsiet uzmanību šķērseņa virzienam – tas sākas no apakšējās eņģes un iet pa diagonāli uz pretējo rāmja stūri. Otrādi iebūvēts šķērsenis nestrādās! Masīvkoka detaļas vienmēr ieteicams savienot ar koka tapām, nevis vienkārši saskrūvēt. Tapām ir vairāki varianti, te izmantosim apaļās.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
platnes.jpg
Mitrumizturīgas plātnes

 

Hidroizolācijas mastika ir efektīvs sargs pret mitrumu, bet paļauties tikai uz to nav ieteicams. Tāpēc ražotāji piedāvā būvmateriālus, kas ir radīti izmantošanai telpās ar palielinātu mitrumu. Mūsu apskatā – četras būvplātnes, kas praksē pierādījušas savu lietderību, efektivitāti.

 

Vannasistabā un citviet, kur ūdens var nonākt un arī nonāk kontaktā ar grīdu un sienām, jāparedz būvkonstrukciju aizsardzība pret mitrumu, ierīkojot hidroizolāciju. Tāpēc principā arī telpās ar palielinātu mitrumu visu iespējams izbūvēt, izmantojot tradicionālos būvmateriālus. Bet ja nu hidroizolācijas slānis tiek bojāts? Tā gadās, ne bieži, tomēr gadās. Un iemesli var būt dažādi. No ēkas būvkonstrukciju deformācijām, kas izraisa plaisas salaidumu šuvēs, tik lielas, ka pat hidroizolācijas elastīgums izrādās nepietiekams, līdz sadzīviskiem remontdarbiem: nenoblīvēts skrūvju caurums, pieliekot sienas stiprinājumu; deformēta hidroizolācijas manšete ap ūdensizvadu sienā, uzstādot jaunu maisītāju, u. tml.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

autonojume.jpg
Divvietīgas autonojumes būvniecība 

 

Vēlme pēc autonojumes radās pēdējā gadā, kad vienam saimniecības auto bija jāveic diezgan daudz metināšanas darbu rūsas bojājumu dēļ. Auto vislabāk saglabājas labi vēdinātā nojumē. Turklāt rītos, kad laika ir vismazāk, ļoti labi varētu iztikt bez sniega un noledojušo logu tīrīšanas. Autonojumi tika nolemts būvēt vietā, kas jau sākotnēji bija izvēlēta auto novietošanai.

 

Būves aptuvenie izmēri un izpildījums izrietēja no vēlmes brīvi novietot vienu otram blakus divus auto, turklāt tā, lai durvju atvēršana un izkāpšana nebūtu sarežģīta, tāpēc vislabākais risinājums šķita nojume, kas balstās tikai uz četrām kolonnām un kam nav nevienas sienas. Sienu neesamība arī bija svarīga, lai, tāpat kā līdz šim, no pagalma labi varētu pārredzēt piebraucamo ceļu. Sākotnēji būves kolonnu izvietojumu noteicu pēc tipveida projektiem, kas tiek piedāvāti internetā. Tos tikai nedaudz piekoriģēju, vadoties pēc jumta lokšņu izmēriem, tas ir, lai, liekot jumtu, loksnes nebūtu jāpiegriež, kā arī zāģmateriālu standartiem. Rezultātā nojumes platumā kolonnas atrodas 5,7 metru attālumā, savukārt garumā – 4,3 metru attālumā. Papildus būvei veidojas 50 cm pārkares gareniski un 30 cm pārkares platumā; kopējā kvadratūra sanāca aptuveni 33 kvadrātmetri. Zinot visus galvenos izmērus, vērsos pie būvkonstruktora, lai saprastu, kādi materiāli un risinājumi jāizmanto, jo šāda brīvstāvoša nojume ar salīdzinoši lieliem laidumiem man bija jaunums, ar kuru nevēlējos eksperimentēt uz savu galvu.

Vairāk lasiet jaunajā numurā! 

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

daripats@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_DariP-09-2020.jpg