Pamati.jpg
Pamati saimniecības ēkai

 

Šodien ir pieejamas dažādas pamatu izbūves tehnoloģijas. Skrūvpāļi, betona pāļi, monolītā plātne un, protams, klasiskā pamatu lente dažādos izpildījuma variantos. Katram veidam savas priekšrocības... Šoreiz mūrēsim pamatus no keramzīta blokiem.

Mūsu piemērā tiek veidoti pamati nelielai saimniecības ēkai. Kopējais apbūves laukums – 31,5 m2, pamatu ārējie izmēri – 7,5 x 4,2 m. Tā būs neliela, relatīvi vienkārša būve, tāpēc saimnieki līdzekļu taupīšanas nolūkos nolēma būvēt pašu spēkiem. Pirmais uzdevums – izbūvēt pamatus. Nav noslēpums – ja pamatiem ir liels apjoms un ērta piekļuve būvlaukumam, lētākais variants parasti ir betona lente. Šis nebija tāds gadījums. Saimnieki uzreiz atteicās no nomas veidņu varianta – pamatu bedres atrakšana, masīvo veidņu uzstādīšana un vēlāka demontāža izmaksātu padārgi. Tika apsvērti dobtie pamatu bloki, ko piepilda ar betonu, bet betona maisītāja piekļuve pagalmam bija jāskaņo ar kaimiņiem, kas neizrādīja sajūsmu, jo jānojauc žoga fragments. Tāpēc saimnieki izvēlējās uzmūrēt pamatus no pilnajiem keramzīta blokiem, iztiekot ar mazgabarīta nomas tehniku – ekskavatoru, maisītāju.

Pieņemts uzskatīt, ka grunts caursalšanas dziļums Latvijā svārstās 90–150 cm diapazonā: mazāks – jūras piekrastē; lielāks – Vidzemes, Alūksnes un Latgales augstienēs. Saskaņā ar būvnormatīvu LBN 207–01 pamatnes grunts caursalšanas dziļumu aprēķina pēc formulas, kas ietver tādu parametru kā “ziemas mēnešu vidējā negatīvo temperatūru absolūto vērtību summa” attiecīgajā rajonā beidzamo 10 gadu periodā. Bet nav arī noslēpums, ka ziemas kļūst arvien siltākas, jo klimats mainās. Un patlaban Latvijas piejūras rajonos caursalšanas dziļums reti kur sasniedz 50–70 cm. Jebkurā gadījumā pamatu iebūves dziļumu aprēķina speciālists, kas izstrādā būvkonstrukcijas. Jo šodien pat neliela saimniecības ēka pirms būvēšanas jāsaskaņo būvvaldē.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
fasade2.jpg
Ēku fasāžu siltināšana.
Nobeiguma apdare

 

Iepriekšējā numurā pabeidzām darbus pie fasādes armēšanas. Un nu ir laiks ķerties pie nobeiguma dekoratīvās apdares.

 

Mūsu projektā pirms dekoratīvā apmetuma uzklāšanas plānots noflīzēt ēkas stūrus, kā arī zem auto nojumes izveidot jumja zīmi. Sākam ar flīžu klājuma plānojumu rakstu zīmei un attiecīgo attālumu aprēķiniem uz sienas. Sākumā uz sienas atliekam raksturīgos rakstu zīmes stūru punktus. Pēc tam tos savienojam, izmantojot kādu lineālu vai, piemēram, līmeņrādi. Turpinām izmēru pārnešanu, līdz viss zīmējums ir pārcelts uz sienas. Pirms flīžu līmēšanas veicam rakstu zīmes gruntēšanu ar dziļumgrunti. Flīžu līmēšanu sākam ar katras rakstu zīmes līnijas apakšējo malu, piefiksēšanai izmantojam līmlenti. Kamēr tiek salīmētas visas apakšējās rindas, līme ir jau gana pieķērusies fasādei, lai varētu sākt likt otro rindu. Otrā rinda balstās uz pirmās rindas, bet drošības labad fiksējam to arī ar līmlenti, jo tā var palēnām slīdēt nost slīpi pa pirmo rindu. Kad visas flīzes ir pielīmētas, vēlreiz pārbaudām augšējo rindu flīžu pozīcijas un papildus piefiksējam ar līmlentēm.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

plaisa.jpg
Plaisa. Labojam mūri

 

Ko darīt, ja mājas sienā parādās plaisas? Pirmā doma – sēžas stūris, siena brūk kopā (!), bet deviņos gadījumos no desmit nav tik traki. Kad rūpīgi izvērtēts plaisas cēlonis, varat to itin viegli salabot pašu spēkiem.

 

Ja ieraugāt plaisu mūrī, vispirms to kādu mēnesi vai divus uzmanīgi pavērojiet. Ja plaisu platums un garums palielinās, steidzami jāmeklē speciālists. Bet, ja to forma un lielums nemainās, diezgan droši varat tās aizdarināt pašu spēkiem. Plaisas var rasties dažādos veidos. Tās var rasties pēc tam, kad mājā ir veikta pārbūve un līdz ar to mainījies mājas līdzsvars. Vainīgs var būt arī liels koks, kas izaudzis mājas tuvumā, – tā saknes izsūc ūdeni no augsnes, kas tāpēc kļūst sausāka un iesēžas, bet tas var iespaidot ēkas pamatus. Ja šādas nosēšanās plaisas iet plašumā, pieaiciniet speciālistu, lai viņš novērtē situāciju. Plaisas palielināšanos varat konstatēt, atzīmējot pie tās divus punktus, piemēram, 20 cm attālumā vienu no otra, un vēlāk pārbaudot, vai šis attālums palielinās. Bet, kā jau minēts, vairākumā gadījumu plaisas nav bīstamas un nenozīmē mājas brukšanu. Visās sienās ir vājās vietas, kas dažkārt atklājas. Piemēram, blakusteritorijā vai uz ielas pie mājas notiek masīvi būvdarbi ar pāļu dzīšanu vai zemes blietēšanu. Dažādas deformāciju plaisas var gadiem būt apslēptas zem apdares un atklāties skatam, kad uzsākat remontu. Iekštelpās ar plaisām varētu sadzīvot, ja vien netraucē kā vizuāls defekts, bet fasādē tādas gan ieteicams aizdarināt, jo pa ziemu tajās iekļuvis, uzkrājies mitrums sasalstot (un izplešoties!) turpinās tās grauzt arvien lielākas.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
pakapieni.jpg
Pakāpieni piemājas dārzā

 

Daži betona bloki un mazliet betona javas – viss, kas nepieciešams, lai ierīkotu ērtus pakāpienus nogāzē, kas ir tik kaitinoši slīpa.

 

Latvija nav kalnu zeme, bet pilnīgi pietiek ar šķietami necilu piejūras kāpas nogāzi, lai apgrūtinātu pārvietošanos piemājas dārzā, nemaz nerunājot par privātīpašumiem Vidzemē vai Latgalē, kur reljefs mēdz būt patiesi paugurains. Ja jūsu īpašums atrodas uz slīpas nogāzes, pa tādu ir grūti pārvietoties, neiespējami pilnvērtīgi nodoties āra aktivitātēm, sporta spēlēm ar bērniem, neefektīvi ierīkot dobes. Zāles nogāze kļūst slidena, tiklīdz uzlīst lietus, nemaz neminot rudens/pavasara dubļu sezonas. Arī ziemā vienīgie, kas varbūt priecāsies par iespēju slidināties pa piemājas nogāzi, būs bērni. Dzīve kļūst ērtāka, zemes gabalā izveidojot atsevišķas līdzenas terases, ko savieno ar pakāpieniem.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Pavards.jpg
Dzīva uguns pagalmā

 

Klasiskais grils reti ir piemērots atklātas uguns kuršanai. Bet pikniks mājas pagalmā kļūst krietni patīkamāks, kad, iestājoties vakara vai nakts dzestrumam, ir iespēja pasildīties pie atklātas liesmas siltuma. Piedāvājam piemēru, kā izbūvēt ierobežotu uguns kuršanas vietu – pavardu, ko vienlaikus ērti izmantot gan kā omulīgu ugunskuru, gan kā grilu.

 

Metāla ietvaru var iegūt, nogriežot gabalu no standarta 200 litru metāla mucas, ko izmanto kā taru eļļām. Trūkumi: nevar pielāgot izmēru; izejmateriāls ir rūsējošs, šāds ietvars kalpos vien dažas sezonas.

1 mm biezu tērauda loksni varat izlocīt saviem spēkiem. Ja vēlaties pavardu ar biezākām sienām, nopērkamas loksnes pat 3–4 mm biezumā. Tik biezu tēraudu mājas apstākļos precīzi izlocīt bez specializētas iekārtas būs neiespējami. To var izdarīt metālapstrādes darbnīcā, bet šāds pavards būs jau 4–5 reizes dārgāks.

Ja jums nav metināmā aparāta un vēlmes apgūt šo prasmi, varat pasūtīt šo pakalpojumu pie metinātāja. Bet šādi viegli projekti ir pateicīgi metināšanas iemaņu apgūšanai, praktizēšanai. Mēs metināsim ar MIG/MAG metināmo aparātu, kas nozīmē, ka šuvi veidojošie metāli tiek uzkarsēti ar strāvas palīdzību. Tāpat var izmantot, piemēram, ar TIG vai MMA metināmo aparātu, kas nu kuram pieejams.

Vairāk lasiet jaunajā numurā! 

Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

daripats@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle