Kapnes.jpg
Būvējam kāpnes

 

Kāpnes var būt greznas, sarežģītākā un izmaksu ziņā dārgākā konstrukcija privātmājā. Bet tās var būt arī lētas un vienkāršas. Pirmās asociējas ar profesionālu amatnieku darbu, otrās – ar būvēšanu pašu spēkiem. Jā, kāpnes var uzbūvēt ikviens, bet iznākums lielā mērā atkarīgs no aprēķinu precizitātes. Kļūda te nozīmē kāpšanai neērtus vai pat bīstamus pakāpienus.

Internetā var atrast kalkulatorus, kas palīdzēs uzmodelēt dažādu konstrukciju kāpnes – gan taisnas, gan ar dažādiem pagriezieniem. Spēlējoties ar pakāpienu, pārseguma atveri un citiem parametriem, var piemeklēt optimālāko izmēru. Taču, pirms to darīt, izlasiet mūsu padomus turpmākajās lappusēs, jo jābūt skaidrībai, kāpēc mainīt vienu vai otru kāpņu parametru. Un vēl, neviens kalkulators neaprēķinās kāpnes visās detaļās, to var izdarīt tikai konstruktors vai jūs pats, ja esat gatavs veltīt tam savu laiku.

Gan būvmateriālu centros, gan internetā var atrast standartizētus kāpņu piedāvājumus. Parasti tiek dodas nelielas variācijas iespējas, ļaujot piedzīt vismaz tuvināti optimālajam izmēram. Bet, tā kā detaļas ir masveidā ražotas un standartizētas, jārēķinās ar zināmiem izmēru kompromisiem. Komplektu ražotāji, ja vien to nepasūtāt internetā no kaimiņvalsts, parasti piedāvā arī savus uzstādītājus. Bet, ja protat apieties ar āmuru un skrūvmašīnu, droši tiksiet galā ar montāžu arī pašu spēkiem. Ja ne dienā, tad divās.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Wood
Priede vai egle? 

 

Koka būvkonstrukcijām no Latvijā augošām koku sugām piemērotākās ir divas, abas no priežu (!) dzimtas – priede un egle. Abi ir salīdzinoši ātraudzīgi un viegli apstrādājami skujkoki, tāpēc to izmantošana ir ekonomiski pamatota. Lai arī tie ir radniecīgi un vairākumā gadījumu savstarpēji aizvietojami kokmateriāli, tomēr priedei un eglei ir savas īpatnības, ko dažkārt ir vērts izmantot atsevišķās situācijās.

 

Egle veido 17% no Latvijas mežu krājumiem. Mežsaimnieki to izvēlas pamatā ātraudzības dēļ, jo egļu mežaudžu produktivitāte ir par 20–30% lielāka nekā priedei. Bet arī prasības pret augsni ir augstākas. Ja neskaita Skandināviju, Rietumeiropā egle ir iecienītāks būvkonstrukciju kokmateriāls nekā priede. Egles koksnes kalpošanas mūžs caurmērā ir nedaudz īsāks nekā priedei, bet būtiskākā atšķirība – galvenās egles koksnes priekšrocības slēpjas aplievas jeb ārējā daļā. Tai ir slēgta poru struktūra, kas labāk pasargā no āra faktoriem, arī kaitēkļiem. Tāpēc neapstrādātā veidā pie līdzīga kalpošanas mūža egle visādā ziņā pat pārspēj priedi. Labs piemērs – egļu kāršu žogi. Tonāli viendabīgā koksne kaut kur var šķist bāli neizteiksmīga, citviet tā ir priekšrocība, kas ļauj izcelt citus dizaina akcentus.

 

Priede ir izplatītākais koks Latvijas mežu krājumos – līdz pat 29% no kopējā apjoma. Lai gan priede aug lēnāk nekā egle, tā ir pieticīga prasībās pret vidi un ideāli piemērota Latvijas smilts, smilšmāla augsnēm. Zaru mazāk nekā eglei, lai gan masīvāki, un to vietas kokmateriālos parasti ir saistītas ar sveķu izdalīšanos. Priede ir nedaudz cietāka par egli, taču jāuzsver, ka abi minētie sasniedz vien 40–50% no, piemēram, ozola koksnes cietības. Tomēr viendabīgās priedes koksnes mehāniska apstrāde ir gan vieglāka, gan paredzamāka, tāpēc tā pašsaprotami ir populārāka.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

Vecinasana.jpg
Koksnes vecināšana

 

Jauna koksne reizēm izskatās... pārlieku jauna! Tāda ne vienmēr iederas mājokļa interjerā, ne vienmēr atbilst koka projekta koptēlam. Par laimi, ir paņēmieni, kā jaunai koksnei piešķirt vecuma “piegaršu” jeb veikt tā saucamo vecināšanu, negaidot gadu desmitiem, līdz tas notiek dabiski laika zoba ietekmē.

 

Vecai koksnei piemīt izteiksmīga faktūra, kas neatstāj vienaldzīgu. Dažiem nepatīk, bet vairāk ir tādu, kuri ir sajūsmā. Un daudzi ir pat gatavi tērēt naudu, lai iegūtu lietas, ko skāris laika zobs. Vai tas būtu galds vai krēsls, vai parasta kaste, lāde – apskrambātā, pabružātā, tumsnējā koksne kļūst par izteiksmīgu akcentu interjerā. Bet vecai koksnei ir arī trūkumi. Ar laiku tā kļūst trausla, zaudē savu strukturālo veselumu, slodzes nestspēju, iztrupē utt. Visbeidzot, kvalitatīvu un tiešām vecu koka mēbeļu, interjera dekoru nav nemaz tik daudz saglabājies, kā mums gribētos. Labi saglabājušies eksemplāri maksā dārgi. Vienlaikus netrūkst arī pilnīgu krāmu, kam nav iespējams rast praktisku izmantojumu, bet renovēt neviens nevēlas – sarežģīti, dārgi. Tāpēc ir alternatīva – ņemt jaunu koksni, izgatavot, ko vēlamies, un mākslīgi vecināt beigu izskatu. Tehnoloģiju pētnieki, meistari ir atraduši virkni paņēmienu, kā to paveikt. Interesantākais, ka neviens paņēmiens negarantē konkrētu izskatu, jo koks no koka atšķiras, un galarezultāts lielā mērā atkarīgs arī no meistara, tas ir, jūsu, improvizācijas – vienu un to pašu līdzekli var uzklāt ar dažādiem aplikatoriem, ar atšķirīgu intensitāti, kārtu skaitu un pēcapstrādes veidiem.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
urbis.jpg
Pareizā urbja izvēle

 

Iesācējam visi urbji šķiet vienādi. Un pat pieredzējuši meistari visbiežāk nezina atšķirību starp dažādu veidu HSS tērauda urbjiem. Bet velns, kā saka, slēpjas detaļās.

 

Tātad uzdevums: jāizurbj caurums vannasistabas sienā, kas ir flīzēta. Kādu darbarīku un kādu urbi izvēlēsities? Internetā ātri vien atradīsiet, ka flīzēm der specializētie stikla urbji. Bet varat ņemt universālo urbi, kas vizuāli izskatās pēc mūru urbja un, atslēdzot urbjmašīnas triecienfunkciju, teicami urbj arī flīzes glazēto virsmu. Turklāt nav jābīstas, ka urbja smaili sabojās, piemēram metāla karkasa profils, kad urbis nemanāmi izšausies cauri mīkstajam ģipškartonam flīzējuma pamatnē. Vairākums urbju spēj urbt krietni plašāku materiālu klāstu, nekā minēts to nominālajā nosaukumā, kur parasti nošķir kokam, metālam un mūriem paredzētos. Stiklašķiedras kompozītam, neskaitāmi plašajam plastikātu klāstam, gumijai vai, piemēram, šīferim nemaz nav sava specializētā urbja, bet caurumu izveidei šajos un arī citos materiālos var izmantot kādu no klasiskās trijotnes – koka, metāla vai mūra urbjiem. Jāzina vien dažas šo urbju izmantošanas īpatnības un kritiski jāizvērtē, kādu materiālu grasāties urbt. Ar smailo koka urbi nedrīkst urbt neko cietāku par koku. Cīņā pret metālu vai minerālu mūri tas zibenīgi nodils. Arī metālam paredzēts urbis, ieurbts betonā, ātri vien zaudēs asumu. Ar to vērā ņemamu caurumu var izurbt vien gāzbetonā, kas par 99% sastāv no gaisa (šūnām). Savukārt mūrim un betonam paredzēts urbis, lai arī aprīkots ar supercietu smaili, nespēj ieurbties nedz metālā, nedz krietnī mīkstākā kokā, jo patiesībā paredzēts drupināšanai, nevis griešanai.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

autonojume.jpg
Divvietīgas autonojumes būvniecība. 2.daļa

 

Nav nekāds noslēpums, ka auto vislabāk saglabājas labi vēdinātā nojumē. Turklāt rītos, kad laika ir vismazāk, ļoti labi varētu iztikt bez sniega un noledojušo logu tīrīšanas... Turpinām “Dari Pats” septembra numurā aizsākto stāstu par autonojumes būvniecību. Iepriekšējā numurā lasiet: plānošanas darbi; pamatu izbūve; metāla kolonnu izgatavošana.

 

Jumta kopnes tika veidotas no svaigiem zāģmateriāliem, lai gan rūpnieciski tās veido no kalibrētiem un sausiem materiāliem, lai tās būtu precīzas. Kopņu virsotnēs es izmantoju speciāli šim nolūkam sametinātas metāla skavas, savukārt spraišļi tika stiprināti ar naglu platēm. Visticamāk, arī virsotnēs varēja izmantot naglu plates, tomēr man ar tām faktiski nav bijusi saskare, tāpēc izvēlējos savu vidusceļu. Esmu redzējis, ka šos savienojumus var veidot arī ar finieri, līmi un naglām. Vispirms es sagatavoju metāla skavas. Ņemot vērā to daudzumu, es pēc to izgatavošanas viegli sametināju tās kopā savā starpā, lai visās vienlaikus varētu izurbt caurumus. Tādējādi caurumi saskan visām skavām. Skavas nokrāsoju. Zāģmateriālu kopnēm pasūtīju īsi pirms to montāžas, jo svaigi zāģēts koks ļoti ātri maina savu formu, tāpēc tas pēc iespējas ātrāk jāsamontē.

Vairāk lasiet jaunajā numurā! 

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

daripats@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_DIY_2020-10.jpg